UN notika, ka mēs bijām savākuši kopā visa veida
sēklas no katras šķirnes, gan graudus no katras šķirnes, gan arī augļu sēklas
no katras šķirnes. Un notika, kamēr mans tēvs uzkavējās tuksnesī, viņš runāja
uz mums, sacīdams: Lūk, es esmu sapņojis sapni jeb, citiem vārdiem, es esmu
redzējis vīziju. Un lūk, dēļ tā, ko es esmu redzējis, man ir iemesls priecāties
iekš tā Kunga dēļ Nefija un arī Sama, jo man ir iemesls domāt, ka viņi un arī
daudzi no viņu pēcnācējiem tiks izglābti. Bet lūk, Laman un Lemuēl, es ļoti
baidos jūsu dēļ, jo lūk, man šķiet, es redzēju savā sapnī tumšu un drūmu
tuksnesi. Un notika, ka es redzēju vīru, un viņš bija ģērbies baltā apmetnī, un
viņš nāca un nostājās manā priekšā. Un notika, ka viņš runāja uz mani un aicināja
mani sekot viņam. Un notika, kad es viņam sekoju, es ieraudzīju sevi, ka es
biju tumšā un drūmā tuksnesī. Un pēc tam, kad es daudzu stundu garumā biju ceļojis
tumsā, es iesāku lūgt To Kungu, lai Viņš apžēlotu mani Savā lielajā žēlastībā. Un
notika, kad es biju lūdzis To Kungu, es ieraudzīju lielu un plašu lauku. Un
notika, ka es ieraudzīju koku, kura augļi bija iekārojami, lai padarītu kādu
laimīgu. Un notika, ka es piegāju un nobaudīju tā augli; un es atklāju, ka tas
bija vissaldākais no visiem, kādus es jebkad pirms tam biju baudījis. Jā, un es
ieraudzīju, ka tā auglis bija balts un tā baltums pārsniedza visu, ko es jebkad
biju redzējis. Un, kad es nobaudīju tā augli, tas piepildīja manu dvēseli ar ļoti
lielu prieku; tādēļ es sāku vēlēties, lai mana ģimene arī nobaudītu no tā, jo
es zināju, ka tas bija visiekārojamākais no visiem augļiem. Un, kad es pametu
acis apkārt, lai, varbūt, es varētu atrast arī savu ģimeni, es ieraudzīju ūdens
upi, un tā tecēja garām, un tā bija blakus kokam, no kura es biju nobaudījis
augli. Un es skatījos, lai ieraudzītu, no kurienes tā rodas; un es redzēju tās
izteku nedaudz tālāk; un pie tās iztekas es ieraudzīju jūsu māti Sāriju un
Samu, un Nefiju, un viņi stāvēja it kā viņi nezinātu, kurp doties. Un notika,
ka es pamāju viņiem; un es arī teicu viņiem skaļā balsī, lai viņi nāk pie manis
un nobauda augli, kas bija visiekārojamākais no visiem augļiem. Un notika, ka
viņi nāca pie manis un arī nobaudīja augli. Un notika, ka es vēlējos, lai
Lamans un Lemuēls arī nāk un nobauda augli, tādēļ es pametu acis uz upes
izteku, lai varbūt es varētu viņus ieraudzīt. Un notika, ka es viņus redzēju,
bet viņi nenāca pie manis un nebaudīja to augli. Un es ieraudzīju margu no
dzelzs, un tā stiepās gar upes krastu un veda uz koku, pie kura es stāvēju. Un
es arī ieraudzīju šauru jo šauru taku, kas gāja gar dzelzs margu līdz pat
kokam, pie kura es stāvēju; un tā arī gāja gar avota izteku uz lielu un plašu
lauku, it kā tas būtu pasaule. Un es redzēju neskaitāmus ļaužu pulkus, daudzi
no kuriem spiedās uz priekšu, lai viņi varētu sasniegt taku, kas veda uz koku,
pie kura es stāvēju. Un notika, ka viņi nāca uz priekšu un iesāka iet pa taku,
kas veda uz to koku. Un notika, ka tur izcēlās tumsības migla, jā, pat ārkārtīgi
liela tumsības migla, tā ka tie, kas bija uzsākuši taku, pazaudēja savu ceļu,
ka viņi noklīda un pazuda. Un notika, ka es ieraudzīju citus, spiežoties uz
priekšu, un viņi nāca uz priekšu un satvēra dzelzs margas galu; un viņi virzījās
uz priekšu caur tumsības miglu, turoties pie margas no dzelzs, līdz kamēr viņi
atnāca un nobaudīja koka augli. Un, kad viņi bija nobaudījuši koka augli, viņi
pameta acis apkārt, it kā viņi būtu nokaunējušies. Un es arī pametu acis apkārt
un ieraudzīju ūdens upes otrā malā lielu un plašu ēku, un tā stāvēja, it kā tā
būtu gaisā, augstu virs zemes. Un tā bija pilna ar ļaudīm, gan veciem un
jauniem, gan vīriem un sievām; un viņu apģērbs bija ļoti smalks; un viņi izsmēja
un rādīja ar pirkstiem uz tiem, kas bija atnākuši un nobaudījuši augli. Un pēc
tam, kad viņi bija nobaudījuši augli, viņi bija nokaunējušies no tiem, kas ņirgājās
par viņiem; un viņi atkrita uz aizliegtajām takām un pazuda. Un tagad es,
Nefijs, neizklāstu visus sava tēva vārdus. Bet, īsāk rakstot, lūk, viņš redzēja
daudzus citus ļaužu pulkus, spiežoties uz priekšu; un viņi nāca un pieķērās pie
dzelzs margas gala, un viņi virzījās pa savu ceļu uz priekšu, pastāvīgi cieši
turoties pie margas no dzelzs, kamēr viņi atnāca un nometās zemē, un nobaudīja
tā koka augli. Un viņš arī redzēja citus ļaužu pulkus, taustoties uz to lielo
un plašo ēku. Un notika, ka daudzi noslīka ūdens upes dziļumos, un daudzi
pazuda viņa skatienam, klīstot svešos ceļos. Un liels bija to skaits, kuri iegāja
tajā dīvainajā ēkā. Un, kad viņi bija iegājuši tajā ēkā, viņi rādīja nicinājumā
ar pirkstu uz mani un uz tiem, kuri arī bija nobaudījuši augli, bet mēs viņiem
nepievērsām uzmanību. Šie ir mana tēva vārdi: Jo tie, kas pievērsa tiem uzmanību,
atkrita. Un Lamans un Lemuēls nenobaudīja augli, teica mans tēvs. Un notika,
ka, pēc tam, kad mans tēvs bija runājis visus šos vārdus, kuru bija daudz, par
savu sapni vai vīziju, viņš teica uz mums to lietu dēļ, ko viņš bija redzējis vīzijā,
ka viņš ļoti baiļojās par Lamanu un Lemuēlu, jā, viņš baiļojās, lai viņi
netiktu padzīti no Tā Kunga vaiga. Un viņš skubināja tos ar visām mīloša tēva jūtām,
ka viņiem ir jāklausa tā vārdiem, ka varbūt Tas Kungs būs žēlīgs pret tiem, un
neizdzīs tos; jā, mans tēvs tiem sludināja. Un, kad viņš tiem bija sludinājis
un arī pravietojis daudzas lietas, viņš lika tiem ievērot Tā Kunga pavēles; un
viņš beidza runāt ar tiem.
