Mācība un Derības 1:19: „Pasaules vājie nāks un nogāzīs varenos un stipros, lai cilvēks nedotu padomu savam līdzcilvēkam, nedz paļautos uz miesas atbalstu”.
Atceroties Baznīcas veidošanās notikumus Latvijā,
redakcijas nodaļa „Baznīcas jaunumi” nolēma intervēt
šīs valsts Baznīcas pionierus
Gvido Senkānu, Septiņdesmito
kvoruma locekli, un viņa sievu
Velgu un palūgt viņus pastāstīt
par savu dalību Mormona Grāmatas tulkošanā latviešu valodā.
Viņu pievēršanās Baznīcai ir
sekojoša. 1991. gada maijā Gvido
Senkāns pirmos misionārus satika
savā studiju laikā Maskavā. Viņu
ieinteresēja šie jaunie cilvēki,
kuri, kā viņš ievēroja, bija laimīgi.
Viņa pirmā Mormona Grāmata,
ko viņš saņēma no misionāriem,
bija krievu valodā. Gvido Senkāns tika kristīts Maskavā 1992.
gada 5. janvārī. Nedaudz vēlāk
viņš kristīja savu sievu Velgu —
1992. gada 1. februārī. 20. janvārī
viņš saņēma Ārona priesterību.
1992. gada maijā Senkānu ģimene — Gvido, viņa sieva Velga
un viņu meita Judīte — atgriezās
Rīgā, un tā paša gada 27. septembrī Gvido Senkāns saņēma Melhisedeka priesterību. Kad 1993.
gada 30. maijā tika nodibināta
pirmā draudze Latvijā, Gvido
Senkāns tika aicināts par draudzes prezidenta padomnieku,
bet dažus mēnešus vēlāk Gvido
Senkāns tika aicināts par draudzes prezidentu un šajā aicinājumā kalpoja līdz 1999. gadam, kad tika nodibināts Latvijas
apgabals un Gvido Senkāns tika
aicināts par Apgabala prezidentu.
1995. gada saņemtajā patriarhālajā
svētībā Gvido ir ierakstīts, ka
viņam būs nozīmīga loma Svēto
Rakstu tulkošanā. 2005. gada
2. aprīlī viņš tika aicināts kalpot
kā reģiona Septiņdesmitais.
Ināra Jēgina, žurnāla „Liahona” nodaļas „Baznīcas jaunumi Latvijā” pārstāve: „1992. gadā Baznīca sāka Mormona Grāmatas tulkošanu latviešu valodā. Jūs 1997. gadā tikāt aicināts pievienoties tulkotāju komandai. Vai šis uzaicinājums bija negaidīts?”
Elders Senkāns: Jā, tā bija. Tad, kad nāca aicinājums tulkot Mormona Grāmatu, es no sākuma domāju, ka varbūt tie, kas mani aicināja, nezināja, ka es vispār akadēmiski angļu valodu neesmu mācījies, bet viņi mani pārliecināja, ka Tā Kunga acīs tas nav svarīgi, jo, ja Viņš aicina, Viņš arī palīdzēs.
I.J.: Kāda valodas izglītība jums bija tajā laikā?
E.S.: Es skolā mācījos vācu
valodu, līdz pat vidusskolas beigām. Pēdējā gadā vidusskolā es
sapratu, ka manas vācu valodas
zināšanas nav pietiekamas, un
nolēmu studēt to papildus, gāju
uz papildstundām, uz individuālām nodarbībām pie skolotājas
un mācījos. Gada laikā zināšanu līmenis uzlabojās un pieauga
pārliecība, ka svešā valodā patiešām var iemācīties runāt. Taču,
nokļūstot dienestā Polijas pilsētā
Ščecinā, kur bija iespēja šad un
tad skatīties vācu televīziju, es
sapratu, ka vēl nespēju brīvi klausīties un uztvert vāciski sacīto.
Tāpēc palūdzu vecākiem atsūtīt
mācību grāmatas, un turpināju
valodas apguvi, līdz vienu dienu,
apmērām 1 gadu pēc padziļinātu
mācību uzsākšanas, atklāju, ka es
spēju klausīties un saprast to, kas
tiek vāciski runāts gan radio, gan
televīzijā.
Pēc kara dienesta, iestājoties
augstskolā, nolēmu mācīties
angļu valodu. Tas nebija pārāk viegli, turklāt man bija tikai 2
stundas nedēļā 2 gadus. Pa šo
laiku izdevās apgūt tikai pamatzināšanas par gramatiku un izveidot nelielu vārdu krājumu. Kad
es pirmo reizi satikos ar misionāriem, kas bija pirmie cilvēki, ar
kuriem es varēju runāt un kuru
dzimtā valoda bija angļu, es atkal
nonācu pie secinājuma, ka es
viņus pilnīgi nesaprotu.
I.J.: Bet jūs toreiz nepadevāties, vai ne?
Pārbaudītāju
komanda (no
kreisās uz labo):
Gvido Senkāns, Velga Senkāne, Alise Krukovska, Gatis Senkāns, Dzintars Lepešs. |
E.S.: Nē. Pēc kristīšanās
misionāri man pastāstīja, ka ir vēl
viens Svēto Rakstu krājums, kurā
apkopotas tās atklāsmes, kuras
dotas cilvēkiem mūsu dienās!
O, tas šķita tik interesanti! Es jau
biju izlasījis Bībeli un Mormona
Grāmatu un zināju, ka Dievs ir
runājis ar cilvēkiem senatnē, taču
kā Viņš runā mūsdienās? Man ļoti
to gribējās uzzināt. Diemžēl šī
grāmata vēl nebija pārtulkota pat
krieviski, tāpēc es palūdzu misionāriem, lai viņi man to dabū
angļu valodā, ko viņi arī izdarīja.
Braucot garos biznesa komandējumos pa plašo Krieviju,
es vadāju līdzi šo nelielo grāmatu un katru dienu lasīju, cenšoties saprast un sajust, kā Dievs
runā ar cilvēkiem mūsdienās.
Vārdnīcu es nevarēju paņemt
līdzi, bet es mēģināju minēt nesaprotamos vārdus, pierakstīju
uz lapas malām un, atbraucis
mājās, skatījos vārdnīcā. Un
vienu dienu notika brīnums!
Apmēram 1 gadu pēc tam,
kad es biju sācis lasīt Mācību un
Derības angļu valodā, es pēkšņi
atklāju, ka varu lasīt un saprast, pat nesasprindzinoties! Tā bija
burvīga sajūta!
I.J.: Pēc uzaicinājuma saņemšanas pievienoties tulkotāju komandai vai jums bija iespēja koncentrēties tikai uz šo ļoti svarīgo darbu un veltīt visu laiku tam?
E.S.: Protams, ka nē! Kad saņēmu aicinājumu tulkot Mormona Grāmatu, man bija grūti saprast, kā organizēt mūsu dzīvi pēc jaunā grafika. Man bija 4 mazi bērni, par kuriem vajadzēja rūpēties, sava juridiskā kompānija, kura savukārt apkalpoja vairākas lielas un svarīgas kompānijas, es biju draudzes prezidents ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem. Es sapratu, ka nevaru pamest visus savus esošos pienākumus un pilnībā nodoties Mormona Grāmatas tulkošanai, taču tajā pašā laikā es zināju, ka „Tas Kungs nedod pavēles cilvēku bērniem, ja vien Viņš nesagatavos ceļu priekš tiem, lai viņi varētu paveikt to, ko Viņš tiem ir pavēlējis” (1. Nef. 3:7).
I.J.: Kāds bija jūsu lēmums? Kā jūs atradāt laiku?
E.S.: Es centos saprast, kā es varētu to paveikt. Es nācu pie slēdziena, ka 2 stundas dienā varētu atrast. Tad arī apņēmos Baznīcas priekšā veltīt tulkošanai ne mazāk kā 10 stundas nedēļā, pieaicinot palīgā savus ģimenes locekļus un sadalot pienākumus visu starpā. Piemēram, mans brālis Gatis no rītiem veda bērnus uz bērnudārzu manā vietā. Un tā no pirmdienas līdz piektdienai es katru rītu no 8.00 līdz 10.00 tulkoju, pēc tam devos darīt savus ikdienas darbus. Ja kādu dienu neizdevās patulkot, tad nākamajā dienā jau vajadzēja tulkot 4 stundas, kas nebija viegli, tāpēc centos neizlaist nevienu dienu. Ja es braucu kādā komandējumā, tad ņēmu līdzi portatīvo datoru un izmantoju ikvienu brīvu brīdi, vai tas būtu viesnīcā, lidostā vai lidmašīnā.
I.J.: Cik ilgā laikā jūs pabeidzāt tulkojumu?
E.S.: Pēc 1 gada un 6 mēnešiem tulkojums bija pabeigts!
I.J.: Vai bija arī kādi citi rezultāti šim darbam?
E.S.: Es tiešām varēju redzēt
un just, kā Tas Kungs mani bija
svētījis! Arī darbā manas kompānijas ienākumi pa šo laiku bija
palielinājušies, neskatoties uz
to, ka es darbam veltīju mazāk
stundu! Bet tās garīgās svētības,
ko es saņēmu, atsver visus pārējos pūliņus un upurus. Tagad,
atskatoties atpakaļ, es redzu, ka tā
bija brīnišķīga iespēja katru dienu
studēt Svētos Rakstus, katru dienu
studēt angļu valodu, katru dienu
mācīties latviešu valodu, katru
dienu trenēties darbam ar datoru!
Turklāt mana liecība pieauga
vairākkārtīgi! Pirmkārt, es pats
pārliecinājos par to, ka Tā Kunga
palīdzība ir reāla, kaut arī pašu
To Kungu pa visu šo laiku es
neredzēju, un, otrkārt, es arī
ieguvu stipru liecību, ka neviens
(!) vārds Mormona Grāmatā nav
nejaušs, katram ir sava noteikta
nozīme, daudziem pat vairākas,
un Tas Kungs tās atklās mums
pamazām, „rindiņu pēc rindiņas”,
atbilstoši mūsu uzticībai un uzcītībai! Nesatricināmi nostiprinājās
mana liecība par to, ka Mormona
Grāmata ir Dieva vārds!
I.J.: Latvijas svētie Mormona Grāmatu dzimtajā valodā saņēma 2001. gada 11. februārī. Velga, jūs arī bijāt tulkotāju komandā. Kādi bija jūsu pienākumi?
Velga Senkāne: Es biju viena no ekleziastikālās komitejas loceklēm. Šī procesa laikā īsā laika periodā izlasīju visu Mormona Grāmatu vismaz trīs reizes, dažreiz paralēli angļu un latviešu valodā, iedziļinoties un pārdomājot rakstīto. Centāmies pārbaudīt, lai katrs jēdziens ir iztulkots precīzi un konsekventi (tas nozīmē — lai viens un tas pats jēdziens angļu valodā tiktu iztulkots visās vietās ar vienu un to pašu atbilstošu jēdzienu latviešu valodā). Piemēram, atklāju atšķirību starp jēdzieniem „žēlastība” un „žēlsirdība”, kas nebija iespējams, lasot Bībeli un Mormona Grāmatu krievu valodā, jo tur šie jēdzieni tiek lietoti kā sinonīmi un tiek sajaukti.
I.J.: Kā šis darbs ir svētījis jūsu dzīvi?
V.S.: Caur šo darbu sākās mana mīlestība uz Svētajiem Rakstiem — sajutu, cik milzīgu prieku var dot šis saziņas veids ar Debesu Tēvu! Man bija grūti lasīt un saprast Svētos Rakstus krievu valodā, lai gan zinu šo valodu diezgan labi. Pārbaudot tulkojumu, nācās domāt par principiem un iedziļināties rakstītajā, lasīt papildus un pārrunāt tos ar citiem cilvēkiem. Es varēju just Svēto Garu, veicot šo darbu! Svētie Raksti ir milzīgs zināšanu avots, mīloša Debesu Tēva patiesu zināšanu krātuve — tie ir kā dziļa jo dziļa aka, no kuras var smelt un smelt nebeidzami. Taču šīs zināšanas nenāk bez mūsu piepūles. Es zinu, ka Mormona Grāmata ir mīlošā Debesu Tēva dāvana mums!
_____
No comments:
Post a Comment