Domājot par to, kāpēc daudziem Bībele un kristietība kopumā asocējas ar pasaciņām vai izdomātiem stāstiem,nonācu pie slēdziena, ka reizēm, ticīgie Bībelē aprakstītos brīnumus attēlo spilgtāk kā tas iespējams patiesībā bija. Viens no šādiem piemēriem ir Dieva brīnums, kad Mozus pašķīra sarkanās jūras ūdeņus, lai no jūga bēgošie jūdi varētu paglābties no faraona armijas. Bildēs parasti šis notikums tiek attēlots kā burtiski pavērta jūra ar ūdens sienu abās pusēs. Bet viena lieta, ko gadu gaitā esmu sapratis, ir tas, ka Dievs visbiežāk paveic savus brīnumus izmantojot visai parastas lietas, dabas stihijas un notikumus. Arī šis visticamāk bija tieši tāds gadījums.
"Tad Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un Tas Kungs lika jūrai, spēcīgas austruma vējam pūšot, plūst atpakaļ visu nakti, un Viņš darīja jūru par sauszemi, un ūdeņi pāršķēlās. Tā Israēla bērni iegāja jūras vidū pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi." Otrā Mozus 14:21-22
Spriežot pēc internetā atrodamajiem jūras gultnes attēliem var redzēt, ka ūdens līmenim samazinoties var atsegties tāds kā zemes tilts starp diviem padziļinājumiem jūras gultnē. Kaut arī tas nav tik grandiozi, kā ūdens sienas abās pusēs, tas ir Dieva paveikts brīnums organizējot dabas spēkus Savas tautas glābšanai.
No comments:
Post a Comment