Sabiedrību veido vairākums un mazākums. Atkarībā no savas pašu izvēles vai ģimenes apstākļiem, cilvēki iekļaujas kādā no sabiedrību veidojošām grupām. Mēs dzīvojam un izpaužamies šo grupu ietvaros – vai tās būtu balstītas uz etnisko vai reliģisko piederību, politiskajiem uzskatiem vai kultūras iezīmēm. Katra no šīm grupām ir atšķirīga. Katrai no tām ir sava vieta sabiedrībā. Taču ne visas no tām ir vienlīdz varenas. Dažas ir lielākas, senākas, bagātākas un saliedētākas nekā citas. Šī dabiskā nevienlīdzība var izvērsties reliģiskā cīniņā, tādēļ, lai radītu mierpilnu sabiedrību, gan spēcīgajām, gan vājākajām grupām būtu jādod līdzvērtīgas tiesības.
Open Doors (Atvērtās Durvis) – organizācija, kas izvērtē reliģisko vajāšanu līmeni – ziņo, ka „kristiešu skaits, kas cieš vienkārši savas ticības dēļ, pieaug satraucošā ātrumā”. 50 stingrāka režīma valstīs vairāk nekā 200 miljoni kristiešu cieš no plaša mēroga vajāšanām. Skumdinošais ziņojums vēsta, ka šobrīd „ir arvien vairāk valstu, kurās kristieši tiek nogalināti”. Kristieši tiek padzīti no savām senajām dzīvesvietām Vidējos Austrumos, nogalināti Nigērijā un atstumti Āzijā, kur pieaug reliģiskais nacionālisms. Tas viss saasina bēgļu krīzi, kas pārņēmusi pasauli. „Nekad agrāk tik daudziem kristiešiem nav nācies pārcelties.”[1]
