Debesu veikaliņš

Ilgu laiku atpakaļ, ejot pa dzīves taciņu, es ieraudzīju izkārtni uz kuras stāvēja uzrakstīts „Debesu veikals”. Kad piegāju tuvāk, atvērās durvis, un pirms pamanīju biju jau tur iekšā. Tur visapkārt ap mani es redzēju eņģeļus! Viens no eņģeļiem man iedeva groziņu un teica: „Tu vari izvēlēties visu, ko tu vien gribi. Šajā veikalā ir viss ko vien sirds var iekārot un ko tu Šodien nevari panest vari rīt paņemt.”
Pirmais, ko es paņēmu, bija „Pateicība” un tad „Mīlestību”. Abi atradās vienā plauktā. Drīz pēc tam es atradu „Izpratni, un to arī es paņēmu, jo to vajag gandrīz visur. Bez tam vēl es izvēlējos 2 kastītes „Gudrību” un 2 maisiņus „Ticību”. Arī „Svēto Garu”, kurš bija visapkārt, es neaizmirsu. Es arī atradu laiku, lai groziņā ieliktu „Spēku” un „Drosmi”, jo tas darba dzīvē ļoti palīdz. Kad mans grozs jau bija gandrīz pilns, es atcerējos, ka man vēl vajag nedaudz „Žēlastību” un „Labsirdību”. Tie tur tika lielā vairumā piedāvāti. Protams, ka es paņēmu pietiekoši, lai pietiktu gan tev, gan man. Tad es devos uz kasi, lai maksātu. Netālu no kases es ieraudzīju „Lūgšanu”. Lai gan man jau bija pilns grozs, es tik un tā to iestūmu iekšā grozā. Es zināju, ka man tā noderēs. „Miers” atradās pēdējā plauktā. Arī to es paņēmu. „Prieks” karājās pie grieztiem un es paņēmu mazu gabaliņu no tā.
Kad es biju pie kases, es jautāju: „Cik tas maksā?”
Kasiere smaidīja un teica: „Ņem vienkārši savu grozu visur līdzi, lai kur arī tu ietu.”
Tad es jautāju vēlreiz: „Labi, bet ... cik man patiešām ir jāmaksā?”
Viņa tikai smaidīja un teica: „Tev par to vairs nav jāuztraucas. Jēzus jau sen ir rēķinu samaksājis.”

„Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsiet.”
/Mateja ev. 21:22/